Cik dārgi patiesībā ir mācīties?

Kas ir bizness var iemācīties tikai darot. Tāpat kā ar daudz ko citu.

Bieži nebeidzu brīnīties par no zemes atrautiem pasniedzējiem/ lektoriem, kas māca studentiem kā jadara tas, ko paši nekad nav izdarījuši. Jauno informāciju tehnoloģiju pielietošanā uzņēmējdarbībā neviens pat nerunā par google, youtube, twitter, google translator, google maps, Adwords, u.c., u.c. Pēc projektu vadības kursa, cilvēkam na ne jausmas kā ir jāsagatavo projekta pieteikums vai jāvada projekts. Biznesa zinību cilvēkam ir melna ābece par nodokļiem Latvijā un uzņēmumu reģistrēšanas kārtību. Kurā kursā patiešām runā par tirgu man absolūti nav skaidrs? Vai mārketingā apskata jauno mediju opcijas, stipri šaubos. Par pārdošanu nerunā neviens. Bet vai tikai ar to nebūtu jāsāk? Tas man būtu krietni palīdzējis izvairīties no dārgas mācīšanās uzreiz praksē par īstu naudu. Vienīgais prieks ir pārliecība, ka apgūtā skola jau vairs tiešām nekur nepazudīs. 

Nespēlēju pokeru, bet ir uzstādījums, ka pokeru uzreiz ir jāmācās spēlēt par īstu naudu, citādi mācīšanās pēc tam izmaksā dargāk.

Nevaru iedomāties, ka kāds vēlētos iet pie ķirurga, kurš nekad nav praktizējis.

Tomēr vēl joprojām nepastāv nekādi aizspriedumi, ja tirgū tiek izlaisti uzņēmējdarbības vadības speciālisti, kuri ne reizi neko nav pārdevuši, ieviesuši, vadījuši,  uzlabojuši - vismaz praktisku apmācību un simulāciju veidā. Tāpēc, ja es šobrīd būtu studenta vietā, es viennozīmīgi labāk ieguldītu  vairāk līdzekļus , bet kvalitatīvās studijās ar praktisku piesitienu.

Brīvas pārdomas par izdošanos biznesā..

Vakar bija lieliska iespēja noskatīties Kārļa Vahšteina, Ingrīdas Cāzeres un komandas radīto dokumentālo filmu "Pursuing the Dreams of Latvians/ Riga - Banjul - Scarborough", kas lieliski atspoguļoja multikultūru atšķirības un Hercoga Jēkaba veiksmi un aizraušanos ar merkantilismu pirms gadiem 350...


Sestdienas dienā pārdomājot piektdienas iespaidus, grūti neaizdomāties arī par jautājumu, kas tad ir uzņēmējdarbības izdošanās veiksmes pamatā...

Saskaņā ar teoriju: ideja, biznesa koncepcija, profesionāla komanda, tirgus, konkurētspējīgā priekšrocība, riski, utt, utt, utt... tikai kaut kā bieži parasti arī ar visu šo nepietiek. Daļēji tāpēc, ka priekšizpētes laikā kaut kas tomēr nav apzināts, kaut kas tomēr ir pārvērtēts, dzīvē parādās nestandarta situācijas, ietekmes, tirgus mainās, citi arī neguļ, dažādi ārpusplānu faktori, komandas personīgie mērķi īstenībā nesaskan ar uzņēmuma vīziju  un gala rezultātā pēc kāda laika darbošanās izrādās, ka sapņi ir bijuši pārāk sapņaini. Domājot tālāk: tātad, ja būtu gana daudz zināšanas un resursu, lai visu labi apzinātu - būtu jāsanāk.. tomēr mani māc pāliecība, ka to nekad nebūs gana, jo mēs dzīvojam dinamiskā laikā - viss plūst un mainās, nekas nav statisks. Saskaņā ar praksi, protams, jo tuvāk labākām zināšanām, jo labāk sanāk.

Tad nu pēdējā laikā tomēr mani aizvien vairāk sāk pārņemt pārliecība, ka bez visa iepriekšminētā, pats svarīgākais ir uzņēmējam ir neatlaidība, "crazy" vīzija, savureizi spēja neklausīties visos apkārtējos kas saka ka nesanāks, adrenalīna mīlestība, mērķtiecība, cieša vēlēšanās pēc piedzīvojuma un vēss prāts.

Pārdomas par brendu Latvijas princese 2009

Nu nevarētu teikt, ka turpmākās pārdomas nav saistītas ar biznesu, tikai varbūt ar tādu, kas ir ar 99% mazāk ētikas piedevu kā klasiskā biznesa izpratnē..

Tad nu tā: pirms kāda laika, kad darbu kļuva mazāk, pār manu galvu pēķšni nāca aptumsums, lai pieteiktos atraktīvajai dalībai šovā Latvijas Princese... nu padomāju, padomāju un izdomāju, ka esmu gana interesanta, daudzpusīga, stipru nervu būtne, kas jau vairs sen nesaprot, kas ir stress, kāpēc gan es nevarētu būt ideāla kandidāte? Hmm, nu par ko ne.... Ja uzvarētu, varētu biznesa ideju konkursu izsludināt un 2 interesantākajām idejām naudu iedot, lai takš mums tā ekonomika sāk sildīties un darba vietas rodas ... Aizbraucu uz atlasi, atbildēju uz žūrijas jautājumiem (vispār man tas nedaudz atgādināja Sokrāta Dzīru grāmatas piesitienu) - ātrs uzbrukums un  ātra atkaušanās - kā medus manai pašapziņai, izbaudīt diskusijas procesu, kamēr citi raud vai sāk stāvēt uz galvas..

Kā nu sanāca, kā ne - kopā ar vēl 19 daiļavām uzsāku dalību interesantajā pasākumā... (un šova vadītāju attieksme un visas ērtības bija kvalitativā līmenī, tāpēc par necilvēcīgu attieksmi ir patiesi nekorekti pārmest,  tāpat arī lielāka daļa meitenes patiesi ir interesantas un pilnīgi noteikti pārākas par  mājās neapmierinātībā nīkstošajiem  pelēkās masas puteklīšiem (uz ko savus panākumus savukārt balsta lielākā daļa masu-reklāmu kampaņas), kuri vēl liks par sevi manīt gānoties anonīmajās komentāru sadaļās, u.c..)!

Tomēr tā šodien  sēdēju un aizdomājos - vai šim šovam patiešām ir izvēlēts īstais brends? - Latvijas princese 2009... tomēr tāds liels vārds ... nē drīzāk - CĒLS, nevis kaut kāda Miss TV 2009 vai Vis-video-gēniskākā Latvijas jauniete 2009 vai Vislabākā pretējā dzimuma uzmanības ķērāja zem kameras acs 2009.

Tad jau manā izpratnē šim tēlam, iemiesojumam, ideoloģijai - Latvijas Princesei būtu jābūt tādai kā harizmātiskajai, mērenajai, draudzīgajai, savaldīgajai, gudrajai, šarmantajai, labajai, gaišajai cerību stara maliņai un iedvesmas kripatiņai sabiedrības pozitīvā gara celšanai... Nu ja jau reiz tāds cēls nosaukums (tomēr valsts vārds tāpat kā karogs būtu augstā godā turams un cienāms), tad tā arī būtu dalībnieces jāvērtē, vai ne?

Un tad domājot tālāk, man tā vēl jo vairāk ir grūti teikt, vai šim NACIONĀLI POZICIONĒTAJAM TĒLAM vairāk šī brīža  ekonomiski grūtajā un bēdīgās valstiskās noskaņas laikā būtu piemērota:

• liderīgi gaisīga krīzes skarta būtne (jo paldies Dievam Latvijā sociālā sistēma ir tik sakārtota, ka bezdarbnieku pabalsts palīdz grūtākus laikus pārdzīvot, par to mums būtu jābūt pateicīgiem), vai  ...
• apņēmīga, ar 5 valodu zināšanām apveltīta, un 2 augstākās izglītības grādus ieguvusi iespējams - nākamā latvijas ārlietu ministre, vai ...
• vēsi nopietnā pašapziņā rotāta veikala vadītaja, vai ...
• atraktīva un enerģiska bārmenīte ar īpašu talantu kliedēt bēdīgas sejas un filosofiski interesanti spriest, vai ..
• runātīgi - runātīga kosmetoloģe , vai ...
• sirsnīga un ar humoru apveltīta karatiste, vēl kāda ... vai vēl kāda... vai neviena, nu Jūs jau redzēsiet paši:)

Kāda īsti ir Latvijas princeses vārdu salikuma patiesā nozīme? Lai jūrā pret viļņiem nepeldētu viena, es labprāt uzzinātu arī Jūsu domas nelielajā aptaujā, lai saprastu, vai man vienīgajai ir nepareizs priekšstats par šī brenda vēlamo nozīmi?

Es arī negribētu piekrist, ka redzamie pārbaudījumi ir patiesi būtisks kritērijs vislabākās Princeses atlasei, ja patiesie kritēriji - ir aktrises talans, šova taisīšanas māksla, asaras, scēnas, pramse piekoķetēt princim, vai vismaz apgānīt savas konkurentes ...

Tīri atmiņas atsvaidzināšanai par pagājušā gada finālistēm:

Tad vēl tā domāju, tomēr Latvijas Republikas Komerclikumā ir nedaudz definēts, ka ir nav atļauts reģistrēt kādu tur privāto kantori ar kādu ienāk prātā nosaukumu ...  (hmm, bet brendu jau gan es varu veidot kādu gribu, to man neviens likums neaizliedz - laikam arī labi ka tā...)

LR Komerclikuma "... 29.pants. Firmas izvēles ierobežojumi
(1) Firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.
(2) Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem.
(3) Firmā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika" un to tulkojumu svešvalodā.
(4) Ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumus.  ... "

__________________________________________________________________________________

It kā jau ne pa tēmu, bet atminējos arī vēl kādu interesantu praktisko stāstu iz dzīves no manu visu laiku mīļāko vieslektoru lekcijām (Z&L) un aizdomājos... sazin ko vien vēl tuvākajos gados vienvirziena masu mediji necentīsies darīt, lai censtos noturēt savus pēdējos "klientus - skatītājus" .... un zemāk arī pats stāsts:

"Kādā ārvalstu samitā, kurā sastopās visādi gudri mēdiju pārstāvji (TV, Prese, Radio, Interneta ziņu kanāli, vadošie Blogeri, tāpat arī politiķi..), preses nozares (laikraksti) pārstāvji ārkārtīgi uzstājīgi pauž savu nostāju, ka ir jāatbalsta iznīkstošā preses nozare, jāpalīdz ar valsts atbalstu,ka ir krīze un pārdošanas apjomi strauji krītās... Nozari sāk ietekmēt sākotnēji TV, pēcāk internets un tagad visi tie blogi, tu.c.

Un te pēkšņi kāds ievērojams vācu kungs uzdod vienkāršu jautājumu: "Hmm, bet sakiet lūdzu, kāpēc Jūsu būtu nepieciešams atbalstīt un kāpēc Jūs pēkšņi tagad satraucieties? Jūs gadu desmitiem esat uzspieduši saviem klientiem (skatītājiem, lasītājiem) vienvirziena komunikācijas viedokli (jo nevienam nav noslēpums - ka ziņu laikraksti raksta atbilstoši akcionāru pārstāvētajam viedoklim) un šī ir vienkārša alga par Jūsu darbu! Sabiedrība no Jums novēršas, jo izvēlas meklēt īsto informāciju un dalīties ar savām domām (divvirziena komunikācija, socializēšanās kas ir katra cilvēka dabā), sabiedrība vēlas tiks uzklausīta... būt par procesa daļu 

Es tā tikai domāju - vai pēc kāda laika, nemaz ne tik ilga, televīzijas nozari arī nevar sagaidīt līdzīga situācija..? Mēs tomēr esam sociālas būtnes un vēlamies piedalīties procesā un esam krietni vīlušies, ja mūs kā klientus "piečakarē"... Es taču vairs neeju uz kafejnīcu, kurā man dod vecu karbonādi, ja vien blakus ir citas kafejnīcas, protams. Bet ja altenratīvu nav - atliek tikai gaidīt, kad tās parādīsies...

No otras puses, galvenais jau ka biznesa modelis strādā - TV tā ir reklāmdevēju piesaistīšana  - jo tieši no reklāmām nāk lielākā daļa ienākumu. Kamēr vien ir skatītāju auditorijas apjoma cipars, ko iespējams uzrādīt reklāmdevējam, tikmēr reklāmdevējs ir gatavs maksāt... lai gan pamazām paliek ar vien skopāks...  un nav jau nekāds brīnums - mēs dzīvojam pārsteidzošā laikmetā, kad reklāmas izmaksas arvien samazinās, bet efektivitāte palielinās... un nebūt ne izmantojot TV kā mediju... 

Vienvārdsakot - tad jau redzēsim kā tas viss norisināsies tuvāko 10 gadu laikā...

Par Twitter.. domāju, ka jāizpēta dziļāk

http://business.twitter.com/twitter101/best_practices

NOKIA redzējums par nāktoni

Nespēju nenopublicēt vēl kādu vizualizāciju par tehnoloģiju saplūšanu - telefons + dators + internets .... šoreiz no NOKIA skatu punkta:

Krīze vai obligāti brīvprātīga iespēja?

Bieži dzirdam hipotēzi, ka krīze paver iespējas... un tajā brīdī daudziem gribas kliegt, ka tie ir vistīrākie meli, tomēr.... aicinu Jūs palūkoties no šādiem dažiem skatu punktiem:

1) Iespiests stūrī, indivīds sāk domāt ātrāk, meklēt risinājumus un apsvērt alternatīvas, kā rezultātā bieži vien ataust kāda nebūt ne revolucionāra, tomēr interesanta ideja. (Piemēram, nesen vadīju bezdarbnieku apmācības programmā dažas lekcijas un biju patiesi iepriecināta, ka cilvēkiem ir idejas. Jā, protams, tās pamatā ir mazas un nelielas, tomēr dažas no tām pavisam noteikti neieraudzītu saules gaismu, ja dzīve ritētu ierastajā ritmā: darbs, alga, kredīti, patēriņš, darbs, nākamā alga, jauni kredīti, pieaugošs patēriņš, utt.....);

2) Pazeminoties ekonomiskajai aktivitātei, samazinās vispārējs preču un pakalpojumu pieprasījums, kā rezultātā tas ietekmē arī pieprasījumu pēc darba spēka (attiecīgi darba meklētāju ir vairāk, kā darba devēju) - daļēji tāpēc, ka tiek apgrieztas liekās un uzpampušās budžeta tēriņu pozīcijas un daļēji tāpēc, ka patiešām darbinieku vairs nav nepieciešams tik daudz ... un ziniet šajā brīdī ir daudz indivīdu, kuri sāk atkal kļūt ieinteresēti strādāt labāk un par ne tik dārgu naudu (konkurence taču samazina cenas). Rezumējot - tirgū atkal ir pieejami speciālisti par konkurētspējīgām cenām un samērā augstu motivāciju;

3) Pazeminoties uzņēmuma pakalpojumu & produktu pieprasījumam tā samazinot arī uzņēmumu "sales" un apgrozījumu, uzņēmumi ir spiesti vēlreiz padomāt par produktivitāti un inovācijām. Rezumējot - paveras augoša tirgus iespējas tiem uzņēmumiem, kas piedāvā inovatīvus risinājumus, atraktīvas sadarbības iespējas, ekonomiskākus produktus un pakalpojumus.

4) Savukārt pati sabiedrība pārvērtē savas vērtību skalas, iespējams pirmajā vietā vairs nenostādot vajadzību obligāti braukt ar ne vairāk kā 5 gadus vecu auto, dzīvot eiroremonta apartamentos un nedēļas nogales pavadīt iepirkumu centros tērējot aizņemto naudu. Rezumējot - neikdienas dārgo preču & pakalpojumu piedāvātājiem patiešām jāpārvērtē biznesa koncepcija, tomēr vai šeit gadījumā nepaveras iespēja atkal ķert sabiedrības kultūras stīgu un trāpīt desmitniekā ar alternatīvām izklaides iespējām un piedāvājumiem, kas nebūt neprasa tūkstošus, lai tos īstenotu? (Kas mani patiešām iepriecināja bija Ventspils Karlīnas ielas svētki (plašāk lasīt: http://www.ventspilszinas.lv/2009/08/14/karlines-ielas-svetki-2009/) kā fantastisks piemērs, cik daudz mēs varam sasniegt ar vienkāršām sarunām un sadarbību!

Rezumējot augstāk minēto, man gribētos domāt, ka šajā brīdī tomēr daļa latviešu sabierības ir spējīga mainīties, likt malā gadu simteņos piedēvēto skaudību, nenovīdību un teicienu: "latvietis latvietim latvietis", lai vienotos kopīgās iecerēs un priekā!

_________________________________________________________________

MOCOM 2020 vīzija par mobilajiem medijiem un komunikāciju

Vērtējiet paši (neliels vēstures pāskats un nākotnes ievirzes):