otrdiena, 2009. gada 1. septembris

Krīze vai obligāti brīvprātīga iespēja?

Bieži dzirdam hipotēzi, ka krīze paver iespējas... un tajā brīdī daudziem gribas kliegt, ka tie ir vistīrākie meli, tomēr.... aicinu Jūs palūkoties no šādiem dažiem skatu punktiem:

1) Iespiests stūrī, indivīds sāk domāt ātrāk, meklēt risinājumus un apsvērt alternatīvas, kā rezultātā bieži vien ataust kāda nebūt ne revolucionāra, tomēr interesanta ideja. (Piemēram, nesen vadīju bezdarbnieku apmācības programmā dažas lekcijas un biju patiesi iepriecināta, ka cilvēkiem ir idejas. Jā, protams, tās pamatā ir mazas un nelielas, tomēr dažas no tām pavisam noteikti neieraudzītu saules gaismu, ja dzīve ritētu ierastajā ritmā: darbs, alga, kredīti, patēriņš, darbs, nākamā alga, jauni kredīti, pieaugošs patēriņš, utt.....);

2) Pazeminoties ekonomiskajai aktivitātei, samazinās vispārējs preču un pakalpojumu pieprasījums, kā rezultātā tas ietekmē arī pieprasījumu pēc darba spēka (attiecīgi darba meklētāju ir vairāk, kā darba devēju) - daļēji tāpēc, ka tiek apgrieztas liekās un uzpampušās budžeta tēriņu pozīcijas un daļēji tāpēc, ka patiešām darbinieku vairs nav nepieciešams tik daudz ... un ziniet šajā brīdī ir daudz indivīdu, kuri sāk atkal kļūt ieinteresēti strādāt labāk un par ne tik dārgu naudu (konkurence taču samazina cenas). Rezumējot - tirgū atkal ir pieejami speciālisti par konkurētspējīgām cenām un samērā augstu motivāciju;

3) Pazeminoties uzņēmuma pakalpojumu & produktu pieprasījumam tā samazinot arī uzņēmumu "sales" un apgrozījumu, uzņēmumi ir spiesti vēlreiz padomāt par produktivitāti un inovācijām. Rezumējot - paveras augoša tirgus iespējas tiem uzņēmumiem, kas piedāvā inovatīvus risinājumus, atraktīvas sadarbības iespējas, ekonomiskākus produktus un pakalpojumus.

4) Savukārt pati sabiedrība pārvērtē savas vērtību skalas, iespējams pirmajā vietā vairs nenostādot vajadzību obligāti braukt ar ne vairāk kā 5 gadus vecu auto, dzīvot eiroremonta apartamentos un nedēļas nogales pavadīt iepirkumu centros tērējot aizņemto naudu. Rezumējot - neikdienas dārgo preču & pakalpojumu piedāvātājiem patiešām jāpārvērtē biznesa koncepcija, tomēr vai šeit gadījumā nepaveras iespēja atkal ķert sabiedrības kultūras stīgu un trāpīt desmitniekā ar alternatīvām izklaides iespējām un piedāvājumiem, kas nebūt neprasa tūkstošus, lai tos īstenotu? (Kas mani patiešām iepriecināja bija Ventspils Karlīnas ielas svētki (plašāk lasīt: http://www.ventspilszinas.lv/2009/08/14/karlines-ielas-svetki-2009/) kā fantastisks piemērs, cik daudz mēs varam sasniegt ar vienkāršām sarunām un sadarbību!

Rezumējot augstāk minēto, man gribētos domāt, ka šajā brīdī tomēr daļa latviešu sabierības ir spējīga mainīties, likt malā gadu simteņos piedēvēto skaudību, nenovīdību un teicienu: "latvietis latvietim latvietis", lai vienotos kopīgās iecerēs un priekā!
_________________________________________________________________

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru